Lietuvā pēdējā laikā notikušas lielas pārmaiņas pensiju sistēmā, un vairāk nekā pusmiljons cilvēku ir izvēlējušies izņemt savu naudu no otrā pensiju līmeņa. Sākotnēji daudzi domāja, ka šie līdzekļi vienkārši tiks iztērēti ikdienas pirkumiem vai izklaidēm.
Tomēr pirmie banku dati rāda, ka situācija ir citādāka un iedzīvotāji rīkojas diezgan pārdomāti. Daudzi nevis vienkārši tērē naudu, bet meklē veidus, kā to likt lietā prātīgāk.
Nauda atgriežas citos uzkrājumos
Lai gan daļa iedzīvotāju izstājās no otrā pensiju līmeņa, interese par naudas krāšanu nav pazudusi. Tieši otrādi – bankas novēro milzīgu pieprasījumu pēc trešā pensiju līmeņa un citiem ieguldījumu veidiem. Martā un aprīlī parakstītie jaunie līgumi par brīvprātīgo krāšanu veido gandrīz pusi no visa pagājušā gada kopējā skaita.
Tas liecina par to, ka cilvēki vēlas vairāk kontrolēt savu naudu. Piemēram, “SEB Investment Management” dati apstiprina, ka aprīlī jauno līgumu skaits bija pat trīs reizes lielāks nekā tajā pašā laikā pirms gada. Interesanti, ka pat daļa no tiem, kas naudu izņēma, ir nolēmuši turpināt ieguldīt, tikai izvēloties citus instrumentus. Jo lielāka summa cilvēkam bija uzkrāta, jo lielāka ir viņa vēlme šo naudu nevis iztērēt, bet reinvestēt.
Investīcijas akcijās un fondos
Arī modernās finanšu lietotnes un bankas, piemēram, “Revolut”, fiksē nepieredzētu aktivitāti. Aprīļa vidū naudas pārskaitījumi uz vērtspapīru kontiem pieauga vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka tiklīdz cilvēki saņēma savu pensiju naudu, viņi to uzreiz novirzīja atpakaļ tirgū.
Pašlaik vispopulārākā izvēle ir ASV uzņēmumu akcijas un dažādi biržā tirgotie fondi. Šeit redzams, ka iedzīvotāji nebaidās no biržas svārstībām un meklē iespējas nopelnīt vairāk, nekā to piedāvāja iepriekšējā sistēma. Ieguldījumi fondos ir dubultojušies, kas rāda, ka Lietuvas iedzīvotāji kļūst arvien drosmīgāki un zinošāki finanšu pasaulē.
Steidz dzēst parādsaistības un kredītus
Vēl viena būtiska tendence ir vēlme atbrīvoties no parādiem. Bankas, tostarp “Luminor”, pamanījušas, ka iedzīvotāji izmanto saņemto naudu, lai ātrāk atmaksātu kredītus. Īpaši izteikta šī vēlme ir attiecībā uz automašīnu līzingiem – to cilvēku skaits, kuri vēlas priekšlaicīgi izpirkt savu auto, ir gandrīz dubultojies.
Tāpat pieaug pieteikumu skaits mājokļa kredītu un patēriņa kredītu dzēšanai. Cilvēki saprot, ka pie pašreizējām likmēm atbrīvošanās no parāda ir viens no labākajiem veidiem, kā uzlabot savu ikmēneša finanšu situāciju. Samazinot kredīta slogu tagad, viņiem nākotnē paliek vairāk brīvu līdzekļu, ko var izmantot citiem mērķiem.
Ekonomistu prognozes un bažas
Speciālisti gan aicina uz šiem datiem raudzīties piesardzīgi, jo ir pagājis pārāk maz laika. Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis uzskata, ka īstā aina būs redzama tikai pēc pusgada. Arī “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš pieļauj, ka cilvēkiem vienkārši ir svarīga kontroles sajūta pār saviem līdzekļiem. Viņš gan piebilst, ka tikai laiks rādīs, vai šie individuālie lēmumi galu galā novedīs pie labāka rezultāta vecumdienās.
Tomēr ir arī negatīvā puse. Igaunijas pieredze rāda, ka šāda masveida naudas ieplūšana ekonomikā var izraisīt strauju cenu kāpumu, īpaši nekustamo īpašumu tirgū. Arī Lietuvā jau šobrīd ir manāmas pirmās pazīmes, ka ekonomika varētu “pārkarst”. Cenas sāk augt, un tas nozīmē, ka valstij būs jāsaskaras ar jaunām problēmām, ko radījusi šī pēkšņā naudas pieejamība iedzīvotājiem.
